Rotaļīgums - aizmirsts spēks pieaugušo pasaulē
Septembrī vadīju divas ļoti atšķirīgas apmācības - vienu ar Jaunsardzes centra instruktoriem, kuru ikdiena ir strukturēta un disciplinēta, otru ar Latvijas Bērnu Atbalsta fonda kolēģiem, kuru darbs jau pēc būtības ir dziļš un emocionāls. Un abās reizēs notika kaut kas, ko es nebiju paredzējusi - es pati kļuvu par daļu no procesa, ko vadīju.
Kad pirms tam pati apguvu šīs metodes projektā, tas man bija ļoti personīgi un terapeitiski. Es iesaistījos, ļāvu sev tās izjust, izpratu tās caur savu pieredzi. Bet es negaidīju, ka vēl dziļāku nozīmi tās iegūs tad, kad sākšu tās nodot tālāk. Jo tagad es biju klāt cilvēkiem tieši tajā intīmajā, trauslajā brīdī, kad viņi paši piedzīvoja šo procesu. Tas ir savādi - būt kādam, kurš rada telpu citu iekšējai pieredzei, un vienlaikus justies, ka arī pati esmu tajā telpā.
Man šķiet interesanti, ka viena un tā pati metode katrā grupā sevi piedzīvo savādāk, pārveidojoties un pielāgojoties tam, kas šai konkrētajai grupai patiešām vajadzīgs. Vienā telpā vienkāršs papīrs ar vārdiem un līnijām uz brīdi nolīdzināja hierarhiju, ko instruktori nes līdzi katru dienu. Otrā telpā tas pats papīrs atvēra sarunu par vientulību, kas dzīvo līdzās palīdzošajām profesijām. Es to vadīju abas reizes, un abas reizes tā bij amazliet kā cita metode - jo cita bija telpa, ko mēs kopā radījām.
Pamanīju, ka vienā brīdī, kad strādājām ar vārdiem un asociācijām, sapratu, ka esmu pazaudējusi savu vadītājas distanci. Saruna kļuva tik dziļa, ka tas mazliet mani uz brīdi satrauca, jo tajā bija jau terapeitiska ievirze. Aizdomājos, ka varbūt tieši tas ir šo metožu spēks: tās neprasa atļauju, lai aizietu dziļāk, tās vienkārši aiziet, ja telpa tām to ļauj.
Nāca doma, kas man šķiet svarīgāka par visu pārējo, - es pati esmu platforma, caur kuru metodes sevi piesaka pasaulei. Ne metode pati par sevi nosaka, cik dziļi cilvēki drīkstēs aiziet - to nosaka tas, cik atvērta, klātesoša un droša esmu es un kolēģi noteiktajā brīdī. Bija arī brīži, kad, vadot metodi, jutu, ka tā aiziet dziļumā, kuram, iespējams, es pati vēl neesmu bijusi pilnībā gatava. Un tieši to es paņemu sev - sagatavot vairāk nākamreiz - ne tikai metodi, bet arī sevi.
Es no sirds esmu pateicīga par to, ka man bija iespēja apgūt jaunus instrumentus un tos arī nodot tālāk. Jūtos bagātāka. Radošums un rotaļīgums ir aizmirsts spēks pieaugušo pasaulē, un tas ir spēks, kas maina visus iesaistītos.
Aiga Bernsone – Helmane, mentore un trenere
Aiga piedalījās Radi Vidi Pats organizētajā studiju vizītē vasarā Liepājā, kurā piedalījās cilvēki, kuri strādā ar jauniešiem ar ierobežotām iespējām Latvijā, Čehijā, Spānijā un Horvātijā.
Finansē Eiropas Savienība. Paustais viedoklis un uzskati atspoguļo tikai autora viedokli un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Mobilitātes un ES programmu aģentūras viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem neuzņemas atbildību.