Ziedu spēks Abavas ielejas pļavās
Ir paskrējušas jau divas nedēļas kopš 25 jauniešu apmaiņas “Flower Power” dalībnieki pametuši skaistās Abavas ielejas pļavas un atgriezušies savās mājās Rīgā, Ķekavā, Kazdangā, kā arī Slovēnijā, Polijā, Lietuvā un Gruzijā. Bet sāksim visu no sākuma.
Pirms vairāk nekā gada, janvārī, tieši manā dzimšanas dienā, es piedalījos biedrības “Puse Latvijas” seminārā par Latvijas mežu aizsardzību un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un tajā dienā man atausa prātā nostaļģiskas atmiņas par jauniešu apmaiņām, ko 2008. un 2009. gadā Radi Vidi Pats īstenoja Papes dabas parkā, Dienvidkurzemē. Aizdomājos arī par to, ka arvien vairāk esam atrauti no dabas, pavadam laiku ekrānos, skolas solos un dažādās sistēmās un aizmirstam par tādu vienkāršu būšanu, mirkļa baudīšanu un to, ka esam daļa no dabas. Lai arī ceļojam arvien vairāk, Latvijā daba arī ir ļoti skaista, dziednieciska, daudzveidīga un es to redzu vērojot Abavas ielejas nogāzi un tos 7 hektārus ziedošās pļavas, kura jūlijā izskatās jau pavisam citādāk nekā maijā. Varētu uzrīkot kādu nometni, kādu pasākumu jauniešiem? Jā, mums tak ir Erasmus+ akreditācija, kurā mums paredzēts 2026. gada plānā rīkot apmaiņu, man saka Linda, kura atbild par akreditācijas ietvaros īstenotajām aktivitātēm. Bet viņa arī saka: “Bet Tu zini, ka jauniešu apmaiņu jāīsteno un jāplāno pašiem jauniešiem, nevis Tev?” Zinu, zinu. Nu es pastāstīšu viņiem savu vīziju un redzēs, vai vispār kādam interesēs.
Pirmais, kas man ienāk prātā ir manu paziņu dēls, kuru pazīstu kopš dzimšanas, un kurš caur Radi Vidi Pats ir bijis brīvprātīgais Gruzijā, Rustavi skautu centrā. Zvans Jēkabam – “Jā, lieliski, es par. Ar ko sākam? Es uztaisīšu uzsaukumu, piedāvāšu saviem studiju biedriem, kas studē ķīmiju un ieliksim arī Radi Vidi Pats soc. tīklos.” Sarunājām, ka Jēkabs meklēs jauniešus un es – partnerus ārzemēs. Mums noteikti vajag arī gruzīņus un arī tos, kas var ceļot zaļi, jo mūsu akreditācija paredz, ka vismaz puse mūsu aktivitāšu dalībnieku ceļo zaļi un nelido ar lidmašīnu.
Visus atradām, dažiem arī atteicām, ilgi diskutējot par un pret, jo pieteikumu bija nedaudz vairāk, nekā mums vajag.” Atsaucās gan jaunas partnerorganizācijas, gan jau tādas, kas daudzus gadus piedalās mūsu projektos, gan arī slovēņi, ar kuriem sadarbojamies pateicoties Infromagiovaninet sadarbības tīklam, ko kooordinē organizācija no Sicīlijas (Attēls 1 - visi kopā).
Apmaiņas rāmi veidojām kopā ar latviešu grupas jauniešiem, taču neformālās izglītības saturu tajā pildīja visu jauniešu grupu līderi kopā sazinoties jau pirms aktivitātes, kā arī katras dienas izvērtējumā. Pirmā diena sākās arī ar to, ka visiem kopā bija jāuzvelk kupola pārsegs, zem kura mēs darbojāmies turpmākajā apmaiņas laikā.
Pēcāk pirmā diena tika veltīta gan savstarpējai iepazīšanai, gan grupas saliedēšanai. Jāatzīst, ka jau ierašanās vakarā radās neticami pozitīvs iespaids par to, ka jaunieši ir ļoti draudzīgi un viens otram iet klāt un kopā sarunājas. Tie, kas ieradās ātrāk, jau kā vietējie, sagaidīja pārējos dalībniekus, kas 5. jūlijā ieplūda Sabilē un pamazām pievienojās un sēdās pie kopīga vakariņu galda. Bija arī dalībnieces, kas ar auto ieradās pašā vēlā vakarā, bet arī viņas tika sagaidītas un uzņemtas ar sirsnību no visu pārējo puses.