Baltijas jūras sargi Liepājā: Kā divas nedēļas brīvprātīgā darba maina skatu uz vidi, nākotni un sevi

Šā gada jūnijā Liepājā un tās piekrastē pulcējās 10 aktīvi un zinātkāri jaunieši no dažādām Eiropas valstīm, lai piedalītos Eiropas Solidaritātes korpusa (ESC) brīvprātīgā darba projektā "CoDeSea: Baltic Sea Guardians", ko rīkoja biedrība "Radi Vidi Pats". Divu intensīvu nedēļu laikā jaunieši ne tikai devās praktiskās vides akcijās, bet arī atklāja, cik liels spēks mīt kopienā, neformālajā izglītībā un personīgajā izaugsmē.

 

Kādēļ Baltijas jūrai nepieciešama mūsu aizsardzība?

Baltijas jūra ir unikāla ar to, ka tai ir ļoti šaura pieeja okeānam, tajā ietek ļoti daudz saldūdens un to ieskauj rūpnieciski attīstītas valstis, kas to padara arī par  vienu no visvairāk apdraudētajām  jūrām pasaulē. Projekta laikā brīvprātīgie padziļināti pētīja vides izaicinājumus, ar kuriem ikdienā saskaras mūsu piekraste:

• 30 gadu ūdens apmaiņas cikls. Baltijas jūra ir gandrīz pilnībā noslēgta ūdenstilpne. Ūdens atjaunošanās caur Šagera un Kategata šaurumiem prasa aptuveni 30 gadus, kas nozīmē, ka ikkatrs piesārņojuma grams, kas nonāk jūrā, tur saglabājas gadu desmitiem.
• Eitrofikācija un "mirušās zonas".  Pārmērīgs barības vielu (slāpekļa un fosfora) pieplūdums veicina pastiprinātu zilaļģu ziedēšanu. Aļģēm sabalējot un sadaloties, no gultnes tiek patērēts skābeklis, radot tā saucamās "mirušās zonas", kurās jūras organismi nespēj izdzīvot.
• Plastmasas un mikroplastmasas piesārņojums. Karostas pludmalē brīvprātīgie veica detalizētu atkritumu monitoringu 200 metrus garā piekrastes joslā, klasificējot un uzskaitot katru atrasto vienību. Iegūtie dati un novērojumi apliecina: lielākā daļa piekrastes atkritumu ir vienreizlietojamā plastmasa un sintētiskie materiāli, kas sadalās mikroplastmasā un nonāk barības ķēdē.

Projekta dalībnieki ne tikai apkopoja šos datus, bet arī pārvērta tos sabiedrībai saprotamā formātā – izveidoja izglītojošu viktorīnu par Baltijas jūru, radīja informatīvu plakātu par vides risinājumiem un palīdzēja noorganizēt Ezerkrasta apkaimes kopienas pirmo pikniku, lai ar iegūtajām zināšanām dalītos ar Liepājas iedzīvotājiem.

 

Ko par projektu saka paši jaunieši?

Eiropas Solidaritātes korpuss sniedz jauniešiem neatsveramu iespēju ceļot, mācīties neformālā vidē, atklāt savas līdera dotības un iegūt draugus visā Eiropā. Lūk, dažas no spilgtākajām atziņām:

"Kopiena ir spēks. Es ticu, ka mācīšanās, ko iegūstam šādos projektos, praktiski ir pat noderīgāka par universitātes grādu... Šāda veida kopīga mācīšanās atklāj mūsos labāko un palīdz sasniegt mūsu pilno potenciālu."  Tahiti (Somija)

"Šis projekts man bija izšķirošs, lai praktiski un vizuāli pieredzētu, ka man – tāpat kā ikvienam citam – ir atbildība rīkoties ilgtspējīgi, nemēslot pludmalēs un izglītot citus gan vietējā, gan Eiropas līmenī."  Leif (Vācija)

"Es iemācījos pilnībā nomierināt savu nervu sistēmu šī projekta laikā. Es nesāku pārdomāt, nepanikoju un nestresoju. Es atradu savā dzīvē zināmu mieru un pamanīju, ka esmu vislabākā sevis versija tieši tad, kad esmu dabas un kopienas ieskauta." Tahiti (Somija)

"Es devos prom no projekta, zinot konkrētus zinātniskus faktus par Baltijas jūru, kas man iepriekš bija pilnībā nezināmi. Es atgriežos mājās ar reāliem pierādījumiem un ieguvumiem."  Aurora (Itālija)
"Dzīvošana un strādāšana kopā ar cilvēkiem no dažādām valstīm paplašināja manu redzesloku – es iemācījos saskatīt citādas pieejas un viedokļus... Es atklāju, ka par spīti mūsu atšķirībām, mums ir tik daudz kopīga."  Ulrike (Vācija)

"Saziņa starp brīvprātīgajiem notika viegli un nepiespiesti. Kad saziņa angļu valodā neizdevās tik viegli, mēs mēģinājām palīdzēt viens otram un nodot ziņu, izmantojot savas dzimtās valodas vai žestus." Aurora (Itālija)

"Es sapratu, ka man tiešām patīk strādāt komandā. Tas dod iespēju pabeigt darbu pat tad, ja kāds komandas biedrs nejūtas labi – tad citi var pieslēgties un parūpēties par viņu, tāpēc visi ir pasargāti un tas ir ieguvums ikvienam." Leif (Vācija)

"Es uzņēmos vadību un iniciatīvu, veidojot projekta plakātu un organizējot kopienas pasākumu. Es iemācījos risināt problēmas, strādāt komandā un plānot laiku pat īsos izpildes termiņos."
Ulrike (Vācija)

"Mūsu rīta apļi, kur katru dienu rakstījām savas dienasgrāmatas, bija vislabākais radošās izpausmes veids. Tas bija ļoti iedvesmojošs un lielisks veids, kā sākt dienu. Es kļuvu zinātkāra ne tikai par savu apkārtējo vidi un cilvēkiem, bet arī par sevi pašu." Tahiti (Somija)

"Projektā gūtā pārliecība un stiprā vēlme komunicēt palīdzēja man pilnībā pārvarēt valodas barjeru. Tā bija neaizmirstama pieredze, kas mani iedvesmoja turpināt mācīties un piedalīties līdzīgos projektos arī nākotnē."  Marat (Ukraina)

"Gūtā pieredze mani darīja pārliecinātāku par to, kādu es vēlos redzēt savu dzīvi un kas man jādara, lai tur nokļūtu."  Tahiti (Somija)

 

 

Oleksija stāsts: No praktiska brīvprātīgā darba līdz vides antropoloģijai

Viens no projekta dalībniekiem – jaunietis no Ukrainas Oleksii Tiurin, kurš studē antropoloģiju, savā refleksijas esejā uzsver, kā šīs divas nedēļas atstājušas paliekošu ietekmi uz viņa profesionālo un personīgo ceļu:

"Biedrībā 'Radi Vidi Pats' divu nedēļu garumā es piedalījos Baltijas jūras piekrastes tīrīšanā un piesārņojuma izpētē. Šis brīvprātīgā darba projekts man sniedza praktisku pieredzi vides piesārņojuma pētniecībā – konkrētāk, tas man iemācīja, kā iesaistīt un vadīt dažādu pieredžu cilvēku grupu kvantitatīvajā pētniecībā un diskusijās par piesārņojumu, izmantojot Liepājas piekrasti un Baltijas jūru kā piemēru.

Pēc šī projekta es kļuvu vēl apņēmīgāks turpināt pētīt vides un patēriņa jautājumus antropoloģijas pētījumu ietvaros. Man bija iespēja ar dažādiem cilvēkiem pārrunāt, kā Baltijas jūras ainavas materialitāte veido sociālās attiecības un veicina emocionālo piesaisti problēmu risināšanai (kā to apraksta Tilley savā darbā par ainavām, 2017). Tieši šī praktiskās pieredzes un teorijas kombinācija mani motivēja turpināt studijas vides antropoloģijā.

Man šis bija lielisks sākums brīvprātīgā darba karjerai un loģisks turpinājums mana antropologa ceļam. Esmu pateicīgs 'Radi Vidi Pats' komandai par iespēju parādīt savu spēju strādāt komandā neierastos apstākļos ar vienotu mērķi – palīdzēt uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti caur vides sakopšanas pasākumiem. Ceru, ka šī organizācija dos iespēju arī citiem jauniem un ambicioziem cilvēkiem pārvērst savas idejas realitātē, tieši tāpat kā tā deva man."

 

Unikāla iespēja ikvienam jaunietim

Projekts "CoDeSea” un aktivitāte “Baltic Sea Guardians" pierādīja, ka pat divās nedēļās ir iespējams izdarīt lielu  darbu – tīrīt piekrasti, sniegt pienesumu zinātnei un sabiedrībai, un tajā pašā laikā piedzīvot personīgo transformāciju.

Piedalīšanās Eiropas Solidaritātes korpusa projektos jauniešiem nozīmē brīvību izkāpt no komforta zonas, apgūt jaunas valodas, iepazīt dažādas kultūras un saprast, ka mazi soļi savā vietējā kopienā veido lielas pārmaiņas visā Eiropā.

Biedrība "Radi Vidi Pats" saka lielu paldies ikvienam brīvprātīgajam par Liepājā atstātajām pēdām (un tīrāku pludmali!), kā arī projekta vadošajiem partneriem Allianssi Youth Exchanges par kordinēšanu un lielisko sadarbību. Vairājk par projektu https://www.nuorisovaihto.fi/allianssi-youth-exchanges/esc-vthpa-baltic-sea/.

Aktivitāte ir daļa no Eiropas Solidaritātes korpusa projekta CoDeSea (Project code: 2023-1-EACEA-VTHPA-101239499), ko līdzfinansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie viedokļi un uzskati ir tikai raksta autoru viedokļi un uzskati un neatspoguļo Eiropas Savienības vai EACEA viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA* neuzņemas atbildību par tiem.

*EACEA ir saīsinājums no Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (Education, Audiovisual and Culture Executive Agency).