Tiešsaistes ziņojums: Humānāki cietumi: sadarbība un izaugsmes iespējas

Projekta ilgums: 2025. gada 1. augusts – 2026. gada 31. marts

Dalīborganizācijas:

1. Dialoga un konfliktu pārveidošanas centrs, LCC Starptautiskā universitāte (Lietuva)

2. Prirašytos rankos (Aprakstītās rokas) (Lietuva)

3. Radi Vidi Pats (Latvija)

4. Stiftelsen Fryshuset (Zviedrija)

Projekta mērķis: stiprināt reģionālo sadarbību starp Lietuvas, Latvijas un Zviedrijas organizācijām, kas strādā ar jauniešiem ieslodzījumā. Projekts fokuss bija speciālistu kompetenču attīstīšana mediācijas komunikācijas jomā, ņemot vērā klientu dažādās traumas (turpmāk - traumas apzināta pieeja), lai efektīvāk risinātu konfliktus cietumu vidē un veicinātu humānāku un rehabilitējošāku sistēmu izveidi.

Projekta galvenie sasniegumi un rezultāti

Projekts veiksmīgi spēcināja starptautisko sadarbību un izveidoja ilgtspējīgu partnerorganizāciju tīklu. Šī sadarbība nodrošināja nepārtrauktu zināšanu, pieredzes un labas prakses apmaiņu darbā ar ieslodzītajiem jauniešiem dažādos valstu kontekstos.

Viens no galvenajiem sasniegumiem bija mācības par traumas apzinātu pieeju un mediējošu komunikāciju. Tās ietvēra nodarbības “Dialogs mierīgām pārmaiņām” un “Netiešās traumas ietekme un noturība”. Rezultātā mācību dalībnieki ieguva praktiskus instrumentus konfliktu analīzei, mediācijai un emocionālajai noturībai.

Starptautiskās mācību vizītes Lietuvā, Latvijā un Zviedrijā sniedza vērtīgu ieskatu dažādās cietumu un probācijas sistēmās. Dalībnieki piedalījās darbnīcās kopā ar ieslodzītajiem jauniešiem un novēroja praktiskas metodes reālos ikdienas apstākļos cietumā. Šī pieredze ļāva viņiem izmēģināt un pielāgot jaunas pieejas savā darbā, piemēram, uz dialogu balstītas un radošas intervences.

Projekta rezultātā partnerorganizācijās tika ieviestas jaunas prakses. Dalībnieki sāka ikdienas darbā izmantot traumas apzinātas metodes, sazemēšanas paņēmienus un strukturēta dialoga instrumentus. Vēl viens svarīgs rezultāts bija sadarbība starp nevalstiskajām organizācijām un cietumu un probācijas sistēmu pārstāvjiem, kas nodrošināja vispusīgāku izpratni par šo jomu un palielināja iespējas panākt ilgtermiņa ietekmi.

Visbeidzot, viens no projekta nozīmīgākajiem rezultātiem bija finansējuma nodrošināšana turpmākai, plašāka mēroga iniciatīvai. Tas garantē sadarbības turpināšanu un traumas apzinātas un atjaunojošas prakses tālāku attīstību partnerorganizācijās.

 

Galvenie secinājumi no mācību vizītēm un apmācībām

Mācību vizītes un mācības dalībniekiem sniedza vērtīgu iespēju apmainīties ar pieredzi, pārdomāt savu darbu un gūt jaunas atziņas par cietumu un probācijas sistēmām dažādās valstīs. Viena no galvenajām atziņām bija starptautiskās sadarbības nozīme. Kā atzina viens no dalībniekiem: “Pieredzes apmaiņa ar kolēģiem no citām valstīm man deva jaunu skatījumu un arī dažus neierastus brīžus, kas ļāva izkāpt no ierastajiem domāšanas rāmjiem.”

Dalībnieki atzīmēja, ka šī pieredze bieži vien drīzāk paplašināja, nevis pilnībā mainīja viņu skatījumu. Saskarsme ar dažādām sistēmām atklāja gan līdzības, gan būtiskas atšķirības, jo īpaši tādās jomās kā agrīnā un preventīvā iejaukšanās, probācijas prakse un rīcība saistībā ar grupējumu noziedzību. Šie secinājumi apliecināja to, cik sarežģīts ir darbs ar ieslodzītajiem jauniešiem visā Eiropā.

Liels uzsvars tika likts uz traumas apzinātas pieejas un emocionālās izpratnes nozīmi šajā jomā. Praktiskajās darbnīcās dalībnieki apguva stabilizācijas paņēmienus un radošajās metodes uzticības veidošanai. Viens no dalībniekiem atzīmēja, ka šīs metodes „sniedza jaunas atziņas un prasmes, kā veidot uzticību un veicināt sapratni… un palīdzēja atgriezt cilvēcību ieslodzītajiem, lai viņi justos pamanīti”.

Vēl viens svarīgs rezultāts bija empātijas un cilvēcisko kontaktu spēcināšana. Dalībnieki uzsvēra, cik svarīgi ir skatīties uz cietumā esošajiem cilvēkiem, neaprobežojoties ar viņu apstākļiem vien. Kā to rezumēja viens no dalībniekiem: “Es ne tikai ieguvu jaunas zināšanas, bet arī dziļāku izpratni par cilvēkiem.”

Projekts arī uzsvēra nepieciešamību atbalstīt speciālistus un brīvprātīgos, kuri strādā cietumu vidē. Šī darba emocionāli smagais raksturs prasa pievērst uzmanību pašaprūpei un noturībai. Kā atzina viens no dalībniekiem, šī pieredze bija atgādinājums par to, “cik svarīgi ir rūpēties par sevi, ja strādājam šādā vidē.”

Turklāt projekta dalībnieki izpētīja arī dažādas radošas pieejas, kas palīdz cerīgāk raudzīties uz nākotni, tostarp dialogā balstītas metodes un alternatīvu tiesiskuma sistēmu iztēlošanos, kas veicināja kritisko domāšanu un iedvesmoja uz atjaunojošāku un humānāku pieeju tiesiskumam. Visbeidzot, projekts stiprināja kopienas sajūtu dalībnieku vidū. Gan formālās sesijas, gan neformālā kopābūšana veicināja nozīmīgu saikņu veidošanu. Kā izteicās viens no dalībniekiem, šīs pieredzes “ļauj mums redzēt, ka esam cilvēku kopiena, kam rūp… un kas tic mūsu darbam”.

Projekts pierādīja, ka nozīmīgām pārmaiņām cietumu sistēmās ir nepieciešama sadarbība, empātija un nepārtraukta mācīšanās. Tas lika stingrus pamatus turpmākai starptautiskai sadarbībai un nākotnes iniciatīvām, kuru mērķis ir izstrādāt humānākas un rehabilitējošākas pieejas darbam ar ieslodzītajiem jauniešiem.

 

Šī publikācija ir izdota ar Ziemeļvalstu Ministru padomes finansiālu atbalstu. Par šīs publikācijas saturu atbild vienīgi projekta īstenotāji, un tas ne vienmēr atspoguļo Ziemeļvalstu Ministru padomes viedokli vai politiku.