Ēnas aiz restēm

Jaunatnes darbinieces Lindas pārdomas par darbu ieslodzījumā Itālijā un Latvijā. 

 

Oktobris 2025, Terni, Itālija

Joprojām neierasti, bet biju jau sagatavojusies - lai nokļūtu līdz mūsu nodarbību telpai, jāiziet cauri vairākiem koridoriem, kur savās gaitās dodas arī ielodzītie. Visi pieklājīgi sveicinās. Tuvojoties galamērķim, izpeldu cauri cigarešu dūmiem. Burtiski - vēzēju rokas tauriņstilā. Joprojām neesmu pieradusi, ka smēķē telpas. Puiši cieņpilni atiek nostāk. 

Sākas haotiskā pusstunda, kurā mēģinām saprast, kuri puiši piedalīsies nodarbībā. Kamēr apsardze zvana uz attiecīgajām nodaļām, lai pasauktu trūkstošos puišus, kas ir lielākā grupas daļa, tie divi, kas jau ir ieradušies, piesakās aiziet pakaļ citiem. Mēģinām viņus pierunāt palikt, jo skaidrs, ka visticamāk, arī viņi pazudīs. Un ne jau tādēļ, ja viņi negribētu piedalīties. Viņiem vienkārši nav laika izjūtas. Gan tādēļ, ka lielākā daļa no viņiem ieslodzījumā nestrādā, un īpaši daudz citu aktivitāšu nav, tādēļ viņi vienkārši plūst cauri dienām, gan arī tādēļ, ka viņi plūst diezgan sazāļoti. Nākamais šoks. Sākumā šķita, ka puiši ielās ir atstājuši krietnu devu veselības, arī mentālās, līdz ar to tagad ir diezgan apātiski. Tomēr ātri vien noskaidrojās, ka ieslodzījumu vietā puišiem ir metadona terapija. Tā arī neradu atbildi, vai visiem tā nepieciešama. Reizēm kāds bija pilnīgā miglā, un viņa ierašanās vārds bija testagira (galva griežas), un citā nodarbībā tas pats puisis ir možs un aktīvs, lai arī diezgan kritiski pret visu noskaņots. Bet dzīvs, dzīvelīgs. Nākamajā nodarbībā atkal kluss, grūti nokoncentrēties, viss jāatkārto vairākas reizes. Kāda radošā rakstīšana, Linda! Kāda pašanalīze un mērķu nospraušana. Mēģinām vienkārši sarunāties un saprast viens otru. 

Interesanti gan, kā var saprasties, ja cilvēks atrodas ieslodzījumā valstī, kuras valodu viņš nepārzina. Liela daļa mūsu nodarbību dalībnieku bija puiši, kas dzimuši ārpus Itālijas, arī ārpus Eiropas. Nē, imiganti nav noziedzinieki. Jā, cilvēkiem, kas ierodas no citurienes ir daudz lielāks risks nonākt kriminālajā pasaulē, ja viņiem nav attiecīgā atbalsta. Piemēram, dati no Spānijas. Statistika rāda, ka vidējais vecums, kad spāņu jaunietis kļūst finansiāli neatkarīgs ir 29 gadi. Tas ir jaunietis, kam ir ģimene, kas dzīvo savā valstī, savā valodā un kultūrā. Visticamākais, jaunietis ar izglītību. Un tad ir bērni, kas bēgļu gaitās ieradušies no Ganas, Tunisijas, Dominikānas republikas, jaunieši no Brazīlijas, Pakistānas utt. Līdz pilngadībai par viņiem parūpēsies. Būs, kur dzīvot, ko ēst, būs apģērbs un cilvēki, kas mudinās izglītoties. 18 gadu vecumā - čau, dodies, parūpējies par sevi, atrodi darbu, pat ja tev joprojām nav vīzas vai pat uzturēšanās atļaujas. Tad cietumu statistika vairs nešķiet tik pārsteidzoša. Tātad - mēs grupā runājam angliski, itāliski, kā arī puiši viens otram turko viņu dzimtajās valodās. Raibs pulciņš. Beidzot izlemjam sākt ar tiem, kas ieradušies. Nodarbības laikā uzpeld vēl kāds. No ieplānotā paveicam ceturtdaļu vai pat mazāk. Un tā katru reizi. Pārmaiņas? Ietekme? Nezinu. Kāds uzzināja par Latvijas eksistenci. Kādam bija iespēja būt noderīgam, sakārtojot klasi, vai iztulkojot man cita teikto. Kāds pēc 15 gadu pārtraukuma atkal rokā turēja krāsainos zīmuļus. Kāds kopā ar mani iemācījās sešus vārdus itāliski. Kāds aizdomājās - kādēļ gan tiek veltīts laiks, lai pie manis vispār nāktu? 

 

Jūlijs 2026, Liepāja, Latvija

Jaunais cietums. Labirints, joprojām neesmu iegaumējusi ceļu, kur mūs ved jau kuro reizi. Gaišs, krāsani akcenti. Vēl nedaudz vēss, neapdzīvots, kluss. Sporta zāle patīkamāka. Ir, kur ieskrieties, gan fiziski, gan nodarbību ziņā. Noliekam žonglēšanas piederumus, izejam cauri dienas plānam. Pa to laiku tiek atvesti jaunieši. Sākam nodarbību. Visi skaidri kā kristāliņi. Visi balti, vietējie. Daži spuraini. Neuzticība, pretestība, smīkņāšana. Bet vismaz klātesoši. Sākumam tas jau ir ļoti labi. Ak, nē, kādas vēl spēles. Bumbiņas mētāt? Easy (viegli). Ja jau viegli, parādi. Aha, vēl nesanāk. Pamēģini šādi, man tas palīdzēja, kad mācījos. 

Joprojām mācos. 

 

Linda

Projekts "Shadows Behind the Bars” tiek finansēts ar Eiropas Komisijas programmu Erasmus Plus, kuru Latvijā administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, atbalstu. Raksts atspoguļo tikai autora viedokli.