Pāri sienām, caur vārdiem: jaunatnes darbinieku uzņemšana Terni cietumā

Mūsu biedrībai “Demetra” (Terni, Itālija) piedāvāja uzņemt jaunatnes darbiniekus, kuri ēnotu mūsu darbu ar jauniešiem cietumā.  Uzreiz piekritām, jo šī joma mums ir ļoti tuva un vienlaikus joprojām atrodas pārmaiņu procesā. Gadiem ilgi “Demetra”ir strādājusi ar ieslodzītajiem un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem cilvēkiem gan cietumā, gan ārpus tā, īstenojot sociālās lauksaimniecības, maizes cepšanas un konditorejas projektus, kā arī iesaistot šo mērķgrupu biedrības radošajās aktivitātēs. Uzņemot Lindu Ulāni no Latvijas un Marko Marinelli (Marco Marinelli) no Boloņas, radās iespēja paplašināt šo pieredzi starptautiskā mērogā un eksperimentēt ar jauniem izglītības rīkiem, kas varētu iedvesmot arī nākotnes projektus.

Darba ēnošana notika Terni vīriešu cietumā, kurā atrodas arī jaunieši. Mūsu mērķis nebija ieviest „dramatisku” līdzdalības mākslas formu, bet gan izmēģināt vienkāršas neformālās izglītības metodes, kas varētu veicināt savstarpējo saikni, veselīgu sevis izpausmi un pārdomas. Viena no tēmām, kas vijās cauri visam projektam, bija ļoti neliels rituāls: katras nodarbības sākumā ikviens tika aicināts ar vienu vārdu aprakstīt, kā viņš jūtas ierodoties, bet beigās – kā viņš jūtas aizejot un ko no nodarbības paņem līdzi. Šo viena vārda piefiksēšanu sākumā un noslēgumā atkārtojām regulāri. Tā radīja maigu saikni starp nodarbībām un palīdzēja dalībniekiem vieglāk pamanīt izmaiņas savā emocionālajā stāvoklī, pat dienās, kad enerģija vai koncentrēšanās spējas bija zemas. ​

Sākotnēji mūsu nodoms bija strādāt tieši cietuma bibliotēkā, pārvēršot to par galveno telpu darbnīcām „Vārdu tilti”. Tomēr organizatorisku iemeslu dēļ tas nebija iespējams, un daudzi Terni cietuma aktivitāšu plānošanas aspekti izrādījās sarežģītāki nekā gaidīts. Tomēr kopīgā bibliotēkas apmeklēšana bija nozīmīga: grāmatās, lasīšanā un rakstīšanā mēs atpazinām kopīgu aizraušanos, kas saista mūsu darbu Itālijā ar Lindas ilgstošo darbošanos Liepājas cietumā. Jau no sākuma „Vārdu tilti” ideja nebija fiksēts pasākumu kopums, bet gan izpēte par to, kā valoda, stāsti un nelieli radoši žesti var veidot tiltus starp ļoti atšķirīgiem kontekstiem. Kopīgi plānojot un apspriežot nodarbības, pārslēdzoties starp itāļu un angļu valodu, mums nācās palēnināt tempu un izteikt vārdos to, kas parasti mūsu praksē paliek intuitīvā līmenī.

“Demetrai” lielākais ieguvums no “Vārdu tiltiem” bija tieši šī eksperimentēšanas telpa. Mūsu iepriekšējie projekti Terni cietumā – no sociālās lauksaimniecības līdz maizes un konditorejas darbnīcas atvēršanai – parādīja, cik liela nozīme ir fiziskam darbam, darba ritmam, produktiem, lietām, kas ir pilsētas ikdiena. Toties šī darba ēnošanas pieredze mūs mudināja uzdot jautājumu, kā līdzīgus principus varētu pielāgot aktivitātēm, kas vērstas uz valodu, iztēli un grupas dinamiku. Mēs nevēlējāmies jau tā sarežģītajam cietuma kontekstam pievienot “vairāk darba”. Mēs vēlējāmies iztēloties, novērot un pārbaudīt, kādas varētu būt mūsu nākotnes iniciatīvas ieslodzījumā.

Darba ēnošanas laikā Linda un Marko neaprobežojās tikai ar darbu cietumā. Viņi piedalījās vairākās aktivitātēs dažādās Terni vietās, piedāvājot savas kompetences citiem jaunatnes un sociālajiem darbiniekiem. Viņu piedāvātās nodarbības ļāva vietējiem praktiķiem iepazīt jaunas metodes un pieejas darbā ar jauniešiem, kā arī Lindai un Marko bija iespēja labāk izprast, kā mūsu darbs ar cilvēkiem ieslodzījumā ir saistīts ar plašākām kopienas iniciatīvām.

Vēl viens nozīmīgs elements bija iespēja tikties ar Terni cietuma pedagogiem un personālu un dalīties Latvijas un Boloņas cietumu aktivitāšu pieredzē, kā arī vairāk uzzināt par iepriekšējiem “Demetras” projektiem. Šīs sarunas ne vienmēr noveda pie tūlītējām izmaiņām, bet tās pavēra telpu savstarpējai izpratnei, kā arī paplašināja mūsu skatījumu par izglītību cietumā un kā to var ietekmēt, savstarpēji sadarbojoties dažādām organizācijām un institūcijām.

Protams, pieredzējām arī izaicinājumus. Darbs lielā vīriešu cietumā nozīmē stingru grafiku, pēdējā brīža izmaiņas un emocionālo slogu, ko ikdienā izjūt gan ieslodzītie, gan personāls. Dažas nodarbības šķita fragmentāras; dažkārt bija grūti saskaņot starptautiska projekta cerības ar cietuma realitāti. Šādos brīžos bija svarīgi saglabāt godīgumu: dalīties ar savām šaubām un neapmierinātību un pieņemt šos mirkļus, kad nevaram īsti saprast sava darba ietekmi.

Tomēr visspēcīgāk ir saglabājusies sajūta, ka jaunatnes darbinieku uzņemšana šādā kontekstā var paplašināt visu iesaistīto personu redzesloku. Lindai un Marko Terni kļuva par vietu, kur viņu prasmes jaunatnes darbā, radošajā rakstīšanā un cirkā sastapās ar ļoti specifisku institucionālo struktūru un tās ietekmē mainījās un attīstījās. Demetrai tā bija iespēja vēlreiz pārskatīt mūsu pašu pieredzi ar cilvēkiem cietumā, saistīt to ar starptautiskām diskusijām un iedēstīt nākotnes projektu sēklas. Šajā nozīmē „Vārdu tilti” ir ne tik daudz pabeigts projekts, cik drīzāk sākums: mazs, bet svarīgs solis, lai jaunatnes darbs un darbs cietumos Eiropā var mācīties viens no otra.

Katerina Moroni (Caterina Moroni)
māksliniece, izglītotāja un biedrības Demetra projektu vadītāja
www.associazionedemetra.it
www.caterinamoroni.it 

Projekts "Bridges of Words” tiek finansēts ar Eiropas Komisijas programmu Erasmus Plus, kuru Latvijā administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, atbalstu. Raksts atspoguļo tikai autora viedokli.