Sveiki, gamardžoba!

Aizbraucu uz mēnesi, atgriezos gandrīz pēc gada. Tā savu pieredzes stāstu sāku ikreiz, kad satopos ar kādu klausīties-gribētāju. Viena mēneša ilgs grupas brīvprātīgā darba projekts Gruzijā lika man iemīlēties gan tās kultūrā, gan cilvēkos, gan uzņemošajā organizācijā, tādēļ pāris nedēļas vēlāk pēc šī projekta beigām jau atkal kāpu lidmašīnā turp, lai pēc dažām stundām “Sveiki!” nomainītu “Gamardžoba!” un sāktos mans ilgtermiņa brīvprātīgā darba projekts. 

Kopumā pieredzi vērtēju kā neaizmirstamu un piedzīvojumiem bagātu. Tā bija ne tikai pozitīvām emocijām pildīta, bet arī nozīmīgu pārdomu raisoša. Dzīvesveids, cilvēki un sociālie ieradumi ir daudz citādāki nekā Latvijā, taču šīs atšķirības padarīja pieredzi vēl spilgtāku un interesantāku, jo tā, manuprāt, bija iespēja pavadīt ikdienu citā pasaulē, tādejādi arī pievēršot vairāk uzmanības sadzīves lietām un paradumiem mājās, kas pirms tam nekad pat netika ievēroti.

Jauniegūtas zināšanas un prasmes bija ļoti daudz, jo uzsāku projektu ar mērķi iemācīties un uzzināt pēc iespējas vairāk, vienalga vai tas ir kas liels un turpmākajā dzīvē noderīgs, vai mazs un ikdienas prieku raisošs. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir, protams, gruzīnu valoda. To mācīties bija patiesi aizraujoši, nereti sarežģīti, taču ļoti motivējoši, jo, to pielietojot ikdienas situācijās, vietējie cilvēki šos centienus novērtēja ļoti pozitīvi un bieži vien vēlējās parunāt vēl un vēl. Mani iepriecināja tas, cik ļoti aizrautīgi viņi ar savu kultūru vēlas dalīties, kā arī, protams, izslavētā viesmīlība (pilnībā patiesa). Mani pārsteidza cik karstasinīgi, bet tajā pat laikā atslābuši vietējie ir – viņiem svarīgāk ir apstāties un visu izbaudīt nekā steigties materiālistiskas produktivitātes dēļ.

Profesionālās attīstības jomā guvu sev noderīgas un nākotnē nepieciešamas zināšanas par nevalstisko organizāciju darbību, projektu izveidi un realizēšanu, kā arī pilnveidoju praktiskās iemaņas, kas saistītas ar pasākumu organizēšanu un darbu ar bērniem un jauniešiem gan skolas vidē, gan ārpus tās. Personīgās attīstības jomā šis projekts pamatīgi palielināja manu degsmi iet, darīt, turpināt iesaistīties dažādos projektos un iedrošināt arī citus to darīt. 

Es uzskatu, ka katram, kurš ir pat nedaudz apsvēris iesaistīties brīvprātīgā darba projektos, ir jāmet šaubas pie malas un tas vienkārši beidzot jādara. Šeit gūtā pieredze ir cilvēcībā, sapratnē un atbalstā veidota. Tie ir sirdscilvēki no visām pasaules malām, mājas prom no mājām un atmiņas, kuras nav iespējams ielikt mazā bilžu rāmītī.

Krista pavadīja 9 mēnešus  Eiropas Solidaritātes korpusa ilgtermiņa individūālā brīvprātīgā darba aktivitātē "Shared Pathways: Volunteering in ISCR" Gruzijā.

 

“Finansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un

ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un viedokļus.

Ne Eiropas Savienību, ne piešķīrēju iestādi nevar saukt pie atbildības par tiem.”